Strahovanie

gadijumiem un to raditajam sekam (apdrosinatas personas nave, kermena locekla zudums, parejosa darbnespeja utt.), ietverot nelaimes gadijuma radito medicinisko izdevumu apdrosinasanu. Apdrosinajuma nemejs var izveleties apdrosinajuma summas apmeru, no kuras, iestajoties apdrosinasanas gadijumam, saskana ar atlidzibas noteiksanas tabulu procentuali tiks noteikta apdrosinasanas atlidziba. Ja nelaimes gadijuma sekas nav noraditas atlidzibas noteiksanas tabula, tad atlidziba tiek aprekinata pec parejosas pilnigas darbnespejas perioda ilguma, kuras celonis ir nelaimes gadijums. Apdrosinajuma nemejs var izveleties personu skaitu, kas tiks apdrosinati nelaimes gadijumam, konkreta transporta lidzekli. Apdrosinajuma summu (maksimalo atbildibas apmeru), no kuras procentuali tiek aprekinata apdrosinasanas atlidziba, var izveleties robezas no 500Ls lidz 25 000 Ls. Apdrosinasanas premija ir atkariga no klienta izveletas apdrosinajuma summas (maksimala atbildibas apmera), ka ari no personu skaita, kuras tiek apdrosinatas. Nelaimes gadijums nozime peksnu, negaiditu, neparedzetu, no apdrosinatas personas gribas neatkarigu notikumu, kas rada miesas bojajumus, t.i. ievainojums (sists, griezts, durts), kas var kompliceties ar satricinajumu, mezgijumu, luzumu utt.. 1.4. Zalas kartes. Zala karte ir starptautisks civiltiesiskas atbildibas obligatas apdrosinasanas ligums, ko nosledz Latvijas Republikas registreta transpotrlidzekla ipasnieks valsti, kura ir izveidota OCTA sistema un kura ir Zalas kartes sistemas dalibvalsts kops 1998. gada 1. julija [7;4]. Pastav divu veidu Latvijas Zalas kartes: 1. Zala karte, kas ir speka tikai Zalas kartes sistemas dalibvalstis, bet nav speka Latvija. Minimalais apdrosinasanas periods ir 15 dienas. Tas ir izdevigi tiem klientiem , kuri arzemes uzturas neilgu laiku; 2. Zala karte, kas ir speka dalibvalstis un Latvija. Paredzetas ieverojamas atlaides, ja ligums noslegts uz laiku ilgaku par 3 menesiem. Sada veida zalas kartes ir izdevigas, ja ir daudzkart jaskerso Latvijas robeza. Zala karte ir motorizeta transporta lidzekla vaditaja civiltiesiskas atbildibas apdrosinasanas polise. Ta ir vaditaja atbildibas apdrosinasana par citai personai vai tas mantai nodarito kaitejumu. a arvalstis ir radies celu satiksmes negadijums, tad zaudejumus aprekina un atlidzina tas Zalas kartes dalibvalsts, kura tas ir noticis. 1.2. tabula Zalas kartes tarifi (Ls), kas derigi arpus Latvijas robezam 15 dienas1 menesis7 menesi1 gads1.Vieglie automob., kravas masinas, mikroautobusi23351652652.autobusi, mikroautobusi (virs 9 pasaz. vietam)651054557053.kravas masinas (virs 3500 kg)3040216346 Sie dati attiecas uz 1998 gadu. No tabulas var secinat, ka tarifi ir augsti, ja nem vera apstakli, ka arzemes ir stingras prasibas, apdrosina lielas naudas summas ka ari atlidzibas ir lielas salidzinajuma ar Latviju. 1.5.Uznemuma apdrosinasana. Iespejams apdrosinat gan uznemumam piederosas ekas, pamatlidzeklus, razosanas lidzeklus, remonta izdevumus. [8; 77] Ja grib apdrosinat ekas un buves, tad var nemt vera ieguldijumus telpu remonta, iekstelpu apdare. Maksajumu nosaka no ekas tipa, tehniska stavokla, signalizacijas, ugunsdrosibas sistemam. Uznemumi parasti apdrosinas bilances vertiba; reali ta nesedz visus radusos zaudejumus, tapec iesaka apdrosinaties uznemuma atjaunosanas vertiba. Apdrosinasanas premija atkariga no apdrosinajuma summas, riskiem, lidzeklu vertibas. Apdrosinasanas atlidziba tiek izmaksata tada apmera kads ir nepieciesams, lai veiktu atjaunosanas darbus. Ja uznemums nodarbojas ar buvniecibu, tad tas var apdrosinat buvlaukuma iekartas, tehniku, buvdarbus. Ja veic buvdarbus, tad procesam piemero visu risku apdrosinasanas polisi, kas ietver apdrosinasanos pret dabas stihijam, uguns nodaritajiem kaitejumiem, zadzibu, neuzmanibas sekam buvdarbu veiksanas laika. Apdrosinasanas atlidziba tiek aprekinata tames vertiba, lai atkartoti veiktu tos buvdarbus, kuriem nodariti zaudejumi un atjaunotu zuduso. Apdrosinasana velams ieklaut apdrosinasanu pret ugunsgrekiem, jo pec statistikas datiem ugunsgreki ir visbiezak notikusi razosanas ekas, dzivojamos sektoros. Aizdegsanas iemesli ir sekojosi elektroniskie, neuzmaniga apiesanas ar uguni, launpratiga dedzinasana. Daudzi uznemumi, kuriem ir lieli razosanas cehi un kuri nodarbojas ar razosanu ir izdevigi izmantot komplekso apdrosinasanas polisi. 1.6. Uznemejdarbibas partrauksanas apdrosinasana. Uznemejiem tiek piedavats papildus ipasuma apdrosinasanai apdrosinaties pret ipasuma apdrosinasanas risku izraisitiem zaudejumiem uznemuma pelna, kas radusies uznemejdarbibas partrauksanas perioda, t. sk. apdrosinatajs sedz saja perioda izmaksatas darbinieku algas un uznemuma pastavigas izmaksas. Si apdrosinasana paredz zaudejumu atlidzibu lidz uznemejdarbibas partrauksanas perioda beigam, t.i., pilnigai uznemejdarbibas atjaunosanai vai lidz polise noteiktam terminam, atkariba no ta, kurs notikums iestajas pirmais. Obligata prasiba pie uznemejdarbibas partrauksanas apdrosinasanas ir ipasuma apdrosinasana. Sis apdrosinasanas izpratne sekojosas ipasuma apdrosinasanas risku grupas var izraisit uznemejdarbibas partrauksanu: ugunsgreka raditie bojajumi, vetras, krusas, pludu raditie zaudejumi, inzenierkomunikaciju avarijas, udens raditie bojajumi, zadziba un laupisana. Apdrosinajuma summa tiek aprekinata, izejot no esosajiem finansu datiem, nemot vera uznemuma attistibas tendences un prognozes. Apdrosinasanas premiju aprekina no apdrosinajuma summas, nemot vera klienta izveletos ipasuma apdrosinasanas riskus, attiecigo telpu un eku stavokli, signalizacijas sistemu esamibu u.tml. Apdrosinasanas atlidziba tiek aprekinata par uznemejdarbibas partrauksanas periodu, nemot vera ietaupitas izmaksas. Apdrosinasanas atlidziba var ieklaut ari papildus izmaksas, kas saistitas ar uznemejdarbibas turpinasanu vai atraku atjaunosanu.

2. Dzivibas apdrosinasanas tirgus Dzivibas apdrosinasana ir viens no pieprasitakiem apdrosinasanas veidiem. Sodienas Latvijas dzivibas apdrosinasanas tirgus stavokli, un tas pedejo gadu statistiku var redzet 3. pielikuma. Nosledzot ligumu par dzivibas apdrosinasanu var paredzet, ka, iestajoties apdrosinasanas gadijumam, apdrosinatajs izmaksa apdrosinajuma summu vai citu apdrosinasanas liguma paredzeto summu, kuras apmers ir noteikts, sledzot apdrosinasanas ligumu. Sados gadijumos netiek piemerots kompensacijas princips. Personu apdrosinasana, iznemot dzivibas apdrosinasanu, ligumsledzejas puses apdrosinasanas liguma var vienoties par kompensacijas principa piemerosanu apdrosinasanas atlidzibas izmaksa. Apdrosinatajam ir tiesibas dzivibas un nelaimes gadijumu apdrosinasanas ligumos noradit vienu vai vairakas personas labuma guvejus, kas sanems apdrosinasanas atlidzibu apdrosinata naves gadijuma, ka ari aizstat sis personas ar citam personam apdrosinasanas liguma darbibas laika. Ja ir augsts nelaimes , saslimsanas vai citu gadijumu skaits, tad attiecigi pieaug izdevumi, premiju likme palielinas, bet ja

скачать реферат
1 2 3 4 5 6 ...    последняя
Рефераты / Страхование /