Bnkovskoe delo

S A T U R S

Ievads.................................................................................................2 1. Banku izcelsanas un iedalijums....................................................3 1.1. Banku izcelsanas.........................................................3 1.2. Galvenie kreditiestazu veidi........................................3 2. Noguldijumu veidi un iekseja kontrole.........................................5 2.1. Noguldijumu veidi.......................................................5 2.2. Noguldijumu iekseja kontrole......................................6 3. Aizdevumu veidi un ar tiem sistitas proceduras............................7 3.1. Aizdevumi fiziskam personam....................................7 3.2. Aizdevumi juridiskam personam...............................10 3.3. Starpbanku aizdevumi...............................................13 3.4. Ar aizdevumiem saistitas proceduras........................14 4. Bankas riska veidi un to raksturojums........................................16 4.1. Riska veidu raksturojums..........................................17 Secinajumi un priekslikumi..............................................................20

Ievads.

Dzivojot musdienu sabiedriba, cilvekam ir nepieciesams veiksmigi un talredzigi orienteties apkarteja vide. Nepieciesams saprast un prast analizet dazadas situacijas un apstaklus. Mus ieskauj visdazadakas lietas, un, lai veiksmigi spetu izdzivot, ir japrot tas kontrolet, un to var tikai ar zinasanam. Viena no sadam lietam ir banku sistema un butiba. Saja darba isuma izklastitas teoretiskas zinasanas par banku sistemu, butibu un to funkcijam. Dazadie banku veidi un tik daudzas kreditesanas iespejas, aizdevumi un risks, kas saistas ar to nepieciesams saprast, lai veiksmigi varetu iesaistities musdienu sabiedriba un, protams, pelnit naudu. Latvija tik daudz banku veidu un plasais to piedavato pakalpojumu klasts ir salidzinosi neilgi kops neatkaribas atgusanas bet jau tik daudz kas ir atkarigs no banku sistemas, un galvenokart jau Latvijas ekonomika. Tapec banku butiba ir viena no pirmajam lietam, ko butu verts iemacities un saprast, jo tuvakaja nakotne banku sistemai bus daudz svarigaki merki un uzdevumi. Un galvenokart tiesi tapec es izvelejos so temu, lai izklastitu to sava darba.

1. Banku izcelsanas un iedalijums.

1.1. Banku izcelsanas. Vards “banka” ir celies no italu varda “banco”, kas nozime “galds”. Banku pirmgaitnieki bija viduslaiku auglotaji naudas kapitala parstavji; vini pienema naudas ieguldijumus no tirgotajiem un specializejas dazadu pilsetu un valstu naudas zimju apmaina. Ar laiku auglotaji saka izmantot sos ieguldijumus, ka ari savus naudas lidzeklus, lai dotu aizdevumus un sanemtu procentus. Tas nozimeja, ka auglotaji mainijas par bankieriem.

1.2. Galvenie kreditiestazu veidi. Atkariba no ta, kam pieder kreditu un kreditu-finansialas iestades, valstis ar tirgus ekonomiku dalas: § valsts finansu-kreditiestades; § privatas finansu-kreditiestades. Pie pirmas grupas pieder centralas bankas, kuram ir monopoltiesibas izlaist banknotes. Bankas var iedalit ari pec to darbibas virziena: § emisiju bankas; § komercialas bankas; § investiciju bankas; § hipoteku bankas; § krajkases; § specializetas (piem., tirdzniecibas bankas). Emisiju bankas izlaiz banknotes. To varetu devet par “banku banku”. Komercbankas veic razosanas, tirdzniecibas un citu uznemumukreditesanu galvenokart ar naudas kapitalu, ko vini iegust noguldijumu veida. Investiciju bankas nodarbojas ar finansesanu un ilgtermina kreditesanu dazadas nozares (galvenokart razosanas, tirdzniecibas un transporta). Atskiriba no komercbankam investiciju bankas so naudu iegust izlaizot savas akcijas un obligacijas, ka ar sanemot kreditus no komercbankam. Hipoteku bankas izsniedz ilgtermina aizdevumus kila nemot nekustamo ipasumu zemi, ekas. Specializetas bankas nodarbojas ar noteiktu kreditesanas veidu.

2. Noguldijumu veidi un iekseja kontrole.

2.1. Noguldijumu veidi. Savu darbibu bankas lielaka vai mazaka mera finanse ar depozitiem, kas piesaistiti no daudziem avotiem. Bankai sava darbiba jaorganize, ieverojot piesardzibu, apdomibu un ciesi nemot vera savu nogulditaju intereses. Bankas vadiba ir atbildiga ne tikai par savu nogulditaju interesu aizsardzibu; tas pienakumi pret bankas akcionariem nozime, ka bankai nogulditie lidzekli ir japarvalda un javada aktivi un efektivi saskana ar strategiju, kura nemta vera gan likviditate, gan rentabilitate. Tomer noguldijumu aktivu parvaldi ierobezo vairaki faktori, to skaita: § kapitala segums; § likviditate; § terminu struktura; § procentu likmju nestabilitate; § stabilitate. Noguldijumu veidi: Norekinu konts klientam ir iespeja iznemt naudu pec pieprasijuma vai dot bankai rikojumu izmaksat naudu pec uzdevuma. Banka pedava procentus par konta atlikumu fizisko un juridisko personu kontos. Lielizmera depoziti latu vai arzemju valutas atlikumi pastavigi atrodas kustiba starp dazadam iestadem. Bankas lielizmera noguldijumu izmaksas ir loti atkarigas no valdibas procentu un valutas apmainas likmju politikas, no pidavajuma un pieprasijuma un no bankas kredita reitinga. Sadus noguldijumus var piesaistit uz laiku, sakot no 24 stundam un beidzot ar gadu. Latvija lielizmera depoziti nav izplatiti. Bankas praktize depozitu pienemsanu ka no fiziskam, ta ari no juridiskam personam. Klientu nogulditie lidzekli var but bankai nozimigs lidzeklu avots; pedejos gados konkurences ietekme ir ieverojami paplasinajusi klientiem piedavato noguldijumu pakalpojumu veidu spektru un veicinajusi noteikumu daudzveidibu. Latvijas bankas sava darbiba piedava ari sadus noguldijumu veidus: § Ziemassvetku depozits; § bernu un skolenu depozits krajdepozits; § pensionaru noguldijumi; § pensiju uzkrasanas konts; § atvertais depozits; § premialais depozits; § depozits ar nosacijumu. Noguldijumus uzskaita atbilstosi to veidam un valutai, kura tie nogulditi. Procentus par noguldijumu un depozitu summu aprekina, sakot ar dienu, kad noguldijumu un depozitu summa tiek ieskaitita konta lidz to atmaksas dienai.

2.2. Noguldijumu iekseja kontrole. Iekseja kontrole attieciba uz noguldijumiem butu jaizstrada ta, lai nodrosinatu sadus apstaklus: § depoziti tiek pienemti tikai uz tadiem terminiem (lielizmera noguldijumu gadijuma no tadam institucijam), kadus bankas vadiba apstiprinajusi saskana ar bankas terminu un likviditates politiku; § visi pienemtie noguldijumi jaieklauj gramatvedibas uzskaite, piemerojot atbilstoso procentu likmi un aprekinot procentus; § neviens no gramatojumiem nogulditaju kontos nav fiktivs vai viltots, tiek noversta “netiras” naudas atmazgasana. Sakara ar bankas un klienta attiecibu raksturu principa informacijas plusma medz but viena virziena no bankas pie klienta. Ta ka ne katrs klients rupigi seko atlikumam un kustibai sava konta, pastav paaugstinats risks, ka tiek pielautas nepamanitas kludas

скачать реферат
1 2 3 4
AUD 45,0777 +0    AZN 33,8603 +0    AMD 11,9493 +0   
BYN 29,4103 +0    BGN 34,6958 +0    BRL 18,1620 +0   
HUF 22,0331 +0    KRW 50,7732 +0    HKD 73,6925 +0   
DKK 91,1786 +0    USD 57,5118 +0    EUR 67,8927 +0   
INR 88,4593 +0    KZT 17,1459 +0    CAD 45,9470 +0   
KGS 83,8976 +0    CNY 86,8837 +0    MDL 33,1671 +0   
TMT 16,4329 +0    NOK 72,0799 +0    PLN 15,9946 +0   
RON 14,7621 +0    XDR 81,2314 +0    SGD 42,2570 +0   
TJS 65,3543 +0    TRY 15,6712 +0    UZS 71,3657 +0   
UAH 21,6944 +0    GBP 75,5302 +0    CZK 26,3828 +0   
SEK 70,4646 +0    CHF 58,5720 +0    ZAR 42,0595 +0   
JPY 50,6980 +0   
Рефераты / Банковское дело /