Bnkovskoe delo

S A T U R S

Ievads.................................................................................................2 1. Banku izcelsanas un iedalijums....................................................3 1.1. Banku izcelsanas.........................................................3 1.2. Galvenie kreditiestazu veidi........................................3 2. Noguldijumu veidi un iekseja kontrole.........................................5 2.1. Noguldijumu veidi.......................................................5 2.2. Noguldijumu iekseja kontrole......................................6 3. Aizdevumu veidi un ar tiem sistitas proceduras............................7 3.1. Aizdevumi fiziskam personam....................................7 3.2. Aizdevumi juridiskam personam...............................10 3.3. Starpbanku aizdevumi...............................................13 3.4. Ar aizdevumiem saistitas proceduras........................14 4. Bankas riska veidi un to raksturojums........................................16 4.1. Riska veidu raksturojums..........................................17 Secinajumi un priekslikumi..............................................................20

Ievads.

Dzivojot musdienu sabiedriba, cilvekam ir nepieciesams veiksmigi un talredzigi orienteties apkarteja vide. Nepieciesams saprast un prast analizet dazadas situacijas un apstaklus. Mus ieskauj visdazadakas lietas, un, lai veiksmigi spetu izdzivot, ir japrot tas kontrolet, un to var tikai ar zinasanam. Viena no sadam lietam ir banku sistema un butiba. Saja darba isuma izklastitas teoretiskas zinasanas par banku sistemu, butibu un to funkcijam. Dazadie banku veidi un tik daudzas kreditesanas iespejas, aizdevumi un risks, kas saistas ar to nepieciesams saprast, lai veiksmigi varetu iesaistities musdienu sabiedriba un, protams, pelnit naudu. Latvija tik daudz banku veidu un plasais to piedavato pakalpojumu klasts ir salidzinosi neilgi kops neatkaribas atgusanas bet jau tik daudz kas ir atkarigs no banku sistemas, un galvenokart jau Latvijas ekonomika. Tapec banku butiba ir viena no pirmajam lietam, ko butu verts iemacities un saprast, jo tuvakaja nakotne banku sistemai bus daudz svarigaki merki un uzdevumi. Un galvenokart tiesi tapec es izvelejos so temu, lai izklastitu to sava darba.

1. Banku izcelsanas un iedalijums.

1.1. Banku izcelsanas. Vards “banka” ir celies no italu varda “banco”, kas nozime “galds”. Banku pirmgaitnieki bija viduslaiku auglotaji naudas kapitala parstavji; vini pienema naudas ieguldijumus no tirgotajiem un specializejas dazadu pilsetu un valstu naudas zimju apmaina. Ar laiku auglotaji saka izmantot sos ieguldijumus, ka ari savus naudas lidzeklus, lai dotu aizdevumus un sanemtu procentus. Tas nozimeja, ka auglotaji mainijas par bankieriem.

1.2. Galvenie kreditiestazu veidi. Atkariba no ta, kam pieder kreditu un kreditu-finansialas iestades, valstis ar tirgus ekonomiku dalas: § valsts finansu-kreditiestades; § privatas finansu-kreditiestades. Pie pirmas grupas pieder centralas bankas, kuram ir monopoltiesibas izlaist banknotes. Bankas var iedalit ari pec to darbibas virziena: § emisiju bankas; § komercialas bankas; § investiciju bankas; § hipoteku bankas; § krajkases; § specializetas (piem., tirdzniecibas bankas). Emisiju bankas izlaiz banknotes. To varetu devet par “banku banku”. Komercbankas veic razosanas, tirdzniecibas un citu uznemumukreditesanu galvenokart ar naudas kapitalu, ko vini iegust noguldijumu veida. Investiciju bankas nodarbojas ar finansesanu un ilgtermina kreditesanu dazadas nozares (galvenokart razosanas, tirdzniecibas un transporta). Atskiriba no komercbankam investiciju bankas so naudu iegust izlaizot savas akcijas un obligacijas, ka ar sanemot kreditus no komercbankam. Hipoteku bankas izsniedz ilgtermina aizdevumus kila nemot nekustamo ipasumu zemi, ekas. Specializetas bankas nodarbojas ar noteiktu kreditesanas veidu.

2. Noguldijumu veidi un iekseja kontrole.

2.1. Noguldijumu veidi. Savu darbibu bankas lielaka vai mazaka mera finanse ar depozitiem, kas piesaistiti no daudziem avotiem. Bankai sava darbiba jaorganize, ieverojot piesardzibu, apdomibu un ciesi nemot vera savu nogulditaju intereses. Bankas vadiba ir atbildiga ne tikai par savu nogulditaju interesu aizsardzibu; tas pienakumi pret bankas akcionariem nozime, ka bankai nogulditie lidzekli ir japarvalda un javada aktivi un efektivi saskana ar strategiju, kura nemta vera gan likviditate, gan rentabilitate. Tomer noguldijumu aktivu parvaldi ierobezo vairaki faktori, to skaita: § kapitala segums; § likviditate; § terminu struktura; § procentu likmju nestabilitate; § stabilitate. Noguldijumu veidi: Norekinu konts klientam ir iespeja iznemt naudu pec pieprasijuma vai dot bankai rikojumu izmaksat naudu pec uzdevuma. Banka pedava procentus par konta atlikumu fizisko un juridisko personu kontos. Lielizmera depoziti latu vai arzemju valutas atlikumi pastavigi atrodas kustiba starp dazadam iestadem. Bankas lielizmera noguldijumu izmaksas ir loti atkarigas no valdibas procentu un valutas apmainas likmju politikas, no pidavajuma un pieprasijuma un no bankas kredita reitinga. Sadus noguldijumus var piesaistit uz laiku, sakot no 24 stundam un beidzot ar gadu. Latvija lielizmera depoziti nav izplatiti. Bankas praktize depozitu pienemsanu ka no fiziskam, ta ari no juridiskam personam. Klientu nogulditie lidzekli var but bankai nozimigs lidzeklu avots; pedejos gados konkurences ietekme ir ieverojami paplasinajusi klientiem piedavato noguldijumu pakalpojumu veidu spektru un veicinajusi noteikumu daudzveidibu. Latvijas bankas sava darbiba piedava ari sadus noguldijumu veidus: § Ziemassvetku depozits; § bernu un skolenu depozits krajdepozits; § pensionaru noguldijumi; § pensiju uzkrasanas konts; § atvertais depozits; § premialais depozits; § depozits ar nosacijumu. Noguldijumus uzskaita atbilstosi to veidam un valutai, kura tie nogulditi. Procentus par noguldijumu un depozitu summu aprekina, sakot ar dienu, kad noguldijumu un depozitu summa tiek ieskaitita konta lidz to atmaksas dienai.

2.2. Noguldijumu iekseja kontrole. Iekseja kontrole attieciba uz noguldijumiem butu jaizstrada ta, lai nodrosinatu sadus apstaklus: § depoziti tiek pienemti tikai uz tadiem terminiem (lielizmera noguldijumu gadijuma no tadam institucijam), kadus bankas vadiba apstiprinajusi saskana ar bankas terminu un likviditates politiku; § visi pienemtie noguldijumi jaieklauj gramatvedibas uzskaite, piemerojot atbilstoso procentu likmi un aprekinot procentus; § neviens no gramatojumiem nogulditaju kontos nav fiktivs vai viltots, tiek noversta “netiras” naudas atmazgasana. Sakara ar bankas un klienta attiecibu raksturu principa informacijas plusma medz but viena virziena no bankas pie klienta. Ta ka ne katrs klients rupigi seko atlikumam un kustibai sava konta, pastav paaugstinats risks, ka tiek pielautas nepamanitas kludas

скачать реферат
1 2 3 4
AUD 46,8396 -0.1098    AZN 35,0776 -0.3648    AMD 12,3573 +0.0005   
BYN 30,6033 -0.0049    BGN 35,5201 +0.0181    BRL 18,7940 -0.136   
HUF 22,8842 -0.0037    KRW 51,9071 +0.1042    HKD 75,5843 -0.143   
DKK 93,4192 +0.0615    USD 59,1409 -0.1013    EUR 69,4314 +0.1586   
INR 92,3211 -0.2587    KZT 17,7662 -0.0334    CAD 46,9335 +0.009   
KGS 85,6866 -0.1344    CNY 88,6657 -0.0163    MDL 33,0766 -0.0936   
TMT 16,9192 -0.0266    NOK 74,7153 -0.0138    PLN 16,2466 +0.0088   
RON 15,1410 +0.0168    XDR 83,3313 -0.1168    SGD 43,4094 -0.0649   
TJS 67,1293 -0.153    TRY 16,8081 +0.0425    UZS 14,2359 -0.1183   
UAH 23,2335 -0.0307    GBP 76,1380 -0.2485    CZK 26,6352 -0.0096   
SEK 72,8929 +0.1316    CHF 61,1655 -0.0226    ZAR 44,7691 -0.0625   
JPY 54,2751 -0.2862   
Рефераты / Банковское дело /