Bnkovskoe delo

pat vissliktakaja gadijuma, kads pielauts, novertejot so aizdevumu. Ja maksajumi aizdevuma dzesanai netiek veikti noteiktajos terminos, tas dod iespeju bankai pagarinat terminu vai uzsakt parada piedzinu.

4. Bankas riska veidi un iekseja kontrole.

Visos biznesa darijumos pastav risks sakot ar parada nenomaksasanu lidz sliktai razai vai ari nespejai pardot jaunu, dargu preci. Banku stavoklis atskiras ar to, ka bankas ir paklautas ari savu komercialo aiznemeju biznesa riskam, sistematiskam neveiksmem finansu tirgu un valstu ekonomisko neveiksmju sekam. Bankas pelna naudu, nodrosinot savus klientus ar tiem nepieciesamajiem pakalpojumiem un pieskirot viniem aizdevumus. Sadi pakalpojumi ir saistiti ar risku, un bankas iegust pelnu, nosakot par so pakalpojumu tadu cenu, kas parsniedz to sniegsanas izmaksas, ka ari jebkurus zaudejumus, kuri varetu rasties riska piepildisanas gadijuma. Biezi vien ir ta jo lielaks risks, jo lielaka zaudejuma rasanas iespeja. Banku izcenojumiem jaatspogulo ta riska pakape, ko tas uznemas, veicot so attiecigo darijumu. Lai parzinatu riska pakapes/riska cenas attiecibu, bankam jaizprot tie dazadie riska veidi, kuriem tas ir paklautas. 4.1. Riska veidu raksturojums. Kontrole organizacijas meroga, politikas un proceduru izstradasana un ieverosana, sapratigas ierobezojumu sistemas izveide veicina pareizu riska kontroli iestade. Vadibai butu jaievero sadi noteikumi: § riska faktoru izvertesana un identificesana jauzskata par ikdienas bankas vadibas funkcijas sastavdalu; § jasamazina risks, kur tas nepieciesams, pazeminot ierobezojumu skalu vai aizejot no attiecigiem tirgiem; § janodrosina daudzveidiba, izpetot un piedavajot alternativu produktu vai iesaistoties jaunos tirgus sektoros, tadejadi samazinot koncentracijas risku, ja tas ir bankai aktuali; § pardodot riska faktoriem paklautos lidzeklus, jarada iespeja samazinat visparejo riska pakapi, kadam banka paklauta. Risku varetu iedalit sadi: Ш strategiskais risks; Ш kredita risks; Ш likviditates risks; Ш procentu likmes risks; Ш pozicijas risks; Ш darbibas risks; Ш reputacijas risks. Strategiskais risks (vai biznesa risks) ir risks, ka banka varetu uzsakt kadu nepareizu bankas darbibas veidu un zaudet naudu. Darbibas veids var but nepareizs tapec, ka bankai nav pieredzes sini sfera, vai ari tapec, ka si nozare nav pietiekami liela, lai nodrosinatu ar ienakumu visus tas dalibniekus, bet iznakums ir tas pats banka zaude naudu. Kredita risks ir risks, ka aiznemejs nevares atmaksat aizdoto summu vai procentus. Kredita risks ietekme aizdevumus, parejos kreditesanas veidus, nodrosinajumus, ar tirdzniecibu saistitas finansu operacijas, saistibas, neparedzamo izdevumu saistibas un pat korespondejosie konti ir istermina aizdevumi citai bankai, kura teoretiski varetu klut maksatnespejiga. Likviditates risks ir finansu iestades speja segt nomaksajamas saistibas ar lidzekliem, kuri ir naudas lidzeklu forma vai kurus var nekavejoties parverst nauda. Procentu likmes risks ir iespeja, ka banka varetu nebut spejiga saglabat pozitivu starpibu starp procentiem, kurus banka pelna ar saviem lidzekliem, un procentiem, kuri ir jamaksa par tam saistibam, kuras ir so lidzeklu pamata. Tatad tas ir risks, kurs atspogulo nakama tira ienakuma atkaribu no izmainam procentu likmes. Pozicijas risks ir risks ciest zaudejumus, kuri var rasties tad, kad bankai pieder kada valuta, preces vai vertspariri, kuru cena nelabveligi izmainas. Pozicija var but gan gara, gan isa. Atrodoties garaja pozicija, maksimalo zaudejumu ierobezo ta lieta, kura ir bankas riciba iegades cena. Isaja pozicija potencialie zaudejumi, vismaz teoretiski, ir neierobezoti, budami tas cenas apmera, kas jamaksa virs pardosanas cenas, lai so lietu nopirktu, ta, lai pirkuma saistibas tiktu izpilditas. Darbibas risks. Ieprieks minetie riska veidi pieder pie tiem, kuriem bankas paklauj sevi tisam, lai iegutu pelnu. Tomer, tapat ka citas biznesa sferas, bankas ir paklautas darbibas riskam, kurs ir saistits ar situaciju, kad kluda vai parskatisanas klust par iemeslu finansialiem zaudejumiem. Reputacijas risks. Bankas liela mera palaujas uz savu klientu uzticibu un regulejoso instancu atbalstu. Pirmkart, klients noguldis savu naudu kada banka tikai tada gadijuma, ja vins bus parliecinats, ka vares so naudu iznemt no bankas, kad ta vinam bus nepieciesama. Lai saglabatu klientu uzticibu, bankai jademonstre stabils finansials stavoklis, par kuru liecina atbilstosa kapitala esamiba un pietiekamas pelnas plusmas nodrosinasana. Nobeigums.

Katram jaunam uznemejam, kas velesies veiksmigi darboties sevis izveletaja nozare, gribot vai negribot naksies sastapties ar bankam un to drbibu. Tapec zinasanas saja joma ir pat loti nepieciesamas, un tas ir apgustamas jau no pasiem pamatiem, kas ari ir izklastiti saja darba. Sis darbs varetu but ka sakuma macibu lidzeklis veiksmigai karjerai un nuds pelnisanai, jo taja ir apkopota tikai teorija vai, precizak, virspusejs banku darbibas apskats, kas sniedz vispareju informaciju par banku un tas strukturu. Un varbut daudziem biznesa cilvekiem butu ieteicams sakt apgut so nozari no pasiem pamatiem, lai gutu dzilaku prieksstatu par banku. Jo banku butiba un darbiba ir ka kede, kur katrs posms papildina nakoso un savieno to ar ieprieksejo. Un taja pasa laika banku darbiba ir interesanta lieta valsts ekonomikas regulesanaa. Tapec daudziem, jo daudziem sis darbs butu ne tikai interesants, bet ari nepieciesams, lai turpmak orientetos mus ieskaujosaja vide.

Izmantotas literaturas un avotu saraksts

1. LR likums “Par bankam”. 2. Briede I., Liepina R. Bankas noguldijumi un aizdevumi, to raksturojums un kontrole. 72. lpp. 3. Bikse V. Nauda un bankas. 72. lpp. 4. Долан Дж. Деньги, банки и денежно-кредитная политика. 497 стр. 5. Жуков Е. Банки и банковские операциию 635 стр.