Ģåęäóķąšīäķūå Ōčķąķńīāūå Čķńņčņóņū
divus lēmumus un divus likumus: Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā Valūtas fondā un Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā Rekonstrukcijas un attīstības bankā, tās apvienotajās organizācijās un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā. Pēdējā likuma 1. pantā deklarēta iestāšanās bez minētajām institūcijām arī Starptautiskajā Finansu korporācijā, Starptautiskajā Attīstības asociācijā, Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūrā un Starptautiskajā Investīciju strīdu noregulēšanas centrā. Kopš šī laika LR no SVF aizņēmusies vispirms 54,9 SDR (special drawing rights), saskaņā ar sistēmiskās pārveides programmu divus aizņēmumus, katru par 22,875 miljoniem SDR, vēl divas daļas no nākamā aizdevuma saskaņā ar rezerves vienošanos - kopā 9,15 miljonus SDR. Tātad pavisam SVF Latvijai aizdevis 109,8 miljonus SDR, kas ir aptuveni 160 miljoni USD. Kopējie Latvijas ārējie parādi 1994. gada augustā sasniedza kritisku summu - vairāk par 300 miljoniem USD. 1994. gada augustā LB prezidents E. Repše šo līmeni salīdzinājumā ar nacionālo produktu uzskatīja par bīstamu, bet finansu ministrs U. Osis par pieņemamu. Starptautiskā Attīstības asociācija (International Development Association /IDA/), kas ir saistīta ar PB, tika izveidota 1960. gadā. Tās uzdevums ir gādāt fondus attīstības projektiem uz koncesiju noteikumu pamata trūcīgākajām ANU dalībvalstīm, kuru nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju bija zem 610 USD, pēc atvieglotiem noteikumiem. Juridiski un finansiāli IDA no Pasaules Bankas ir atdalīta, taču to pārvalda vienas un tās pašas personas. Kredīti, kurus izsniedz IDA, ir konvertējamās valūtās, un tie veidojas no Pasaules Bankas peļņas summām. Šie kredīti tiek izsniegti bez procentiem ar labvēlīgu termiņu pagarināšanu (grace periode) līdz desmit gadiem un 35 - 40 gadu nomaksas termiņu (maturity). 1992. finansu gadā IDA izsniedza kredītus par 6 549 miljoniem USD 49 valstīm. 1992. gadā Latvija kļuva par IDA locekli. IDA pārvalda tā pati administrācija, kas pārvalda Pasaules Banku. Arī adrese ir tā pati Vašingtonā un Ņujorkā. Starptautiskā Finansu korporācija (International Finance Corporation /IFC/), kas arī ir saistīta ar IBRD, radīta 1956. gadā. Tā ir daudzpusēja attīstības institūcija, kas sekmē ekonomisko attīstību ANO dalībvalstīs - jaunattīstības zemēs, atbalstot investīcijas privātajā sektorā, sekmējot vietējo kapitāla tirgu attīstību un stimulējot starptautisko privātā tiešo aizdevumu kapitāla plūsmu bez valdības garantijām. 1992. gadā tajā bija 146 dalībvalstis. IFC organizē padomdevējus valdībām. 1992. fiskālajā gadā ar IFC dalībvalstu finansiālo atbalstu lika novadīti 3 300 miljoni USD 167 projektiem 51 valstī, no tā 1 200 miljoni kredītos, 375 miljoni akcijās un 251 miljons garantijās. Visi IFC kredīti tika izsniegti pēc tirgus likmēm. IFC adrese ir tāda pati kā Pasaules Bankai. Tai ir arī ofiss Ņujorkā pie ANO. Starptautiskās finansu institūcijas var būt izveidotas arī kā universālas organizācijas ANO ietvaros, kā augstāk minētās. reģionālas vai kontinentālas starptautiskās organizācijas. Pirmo piemērs ir Rietumāfrikas attīstības banka (West African Development Bank /BOAD/) un Austrumāfrikas Attīstības banka (East African Development Bank /EADB/), un Ziemeļu investīciju banka (Nordlc Investment Bank /NIB/). Otro piemērs ir Eiropas Investīciju banka (European Investment Bank /EIB/), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (European Bank for Reconstruction and Development /EBRD/), Āfrikas Attīstības banka (African Development Bank /AfDB/), Āzijas Attīstības banka (AsDB) un Vidusamerikas Attīstības banka (Inter-American Development Bank /IADB/). Vairums minēto banku piedalās arī citu daudzpusējo finansu institūciju darbā. Piemēram, Ziemeļvalstis tas ir Ziemeļu Attīstības fonds (Nordic Development Fund /NFD/ un Ziemeļu Vides finansu korporācija (Nordic Environment Finance Corporation /NEFCO/). Līgumiem ar daudzpusējām starptautiskajām kredīta institūcijām salīdzinājumā ar nacionālajiem kredīta līgumiem vienmēr ir prioritārs raksturs, un pirmos parasti uzskata par kreditoriem, kuriem ir priekšrocības (preferred Creditors) aizdoto summu atmaksāšanā gadījumā, ja uz parādu piedzišanu pretendē vairāki kreditori. Šo kreditoru izslēgšana no t.s. Parīzes kluba, kas aptver valdību vai valdību institūciju kreditorus, un Londonas kluba (abi klubi aptver komercbanku kreditorus) nebalstās uz atšķirībām šo institūciju statusā starptautiskajās tiesībās salīdzinājumā ar viņu statusu valstu iekšējās tiesībās (municipal law) jautājumā par parādu nomaksas prioritāti bankrota gadījumā. Lieta tā, ka nav nekādas normatīvās bāzes, kas reglamentētu suverēnu valstu bankrotu. No otras puses, šo starptautisko kredīta institūciju dalībvalstis parasti nodrošina savu ieguldījumu imunitāti pret jebkuru moratoriju vai arestu. Parastos apstākļos šis statuss netiek apdraudēts. Pastāv arī tendence izturēties pret šim daudzpusējām (multlnational) kredīta institūcijām kā pret virsnacionāliem (supernational) veidojumiem. Taču praksē nekādas "virsnacionālas" varas pār dalībvalstīm šim institūcijām nav, neskatoties uz to, ka dalībvalstis daļēji deleģējušas tām savu suverenitāti. Šajā sakarā, piemēram, Somijas Likuma par Ziemeļu Investīciju bankas atzīšanu (Finnish Bill on Approval of Nordic Investment Bank /18108/75/) skaidrojošajā paziņojumā (explanatory statement) noteikts, ka "bankai nav dotas nekādas pilnvaras, kas ierobežotu tās dalībvalstu suverenitāti, tai tāpat nav tiesību rīkoties tā, lai publisko starptautisko tiesību ietvaros uzliktu dalībvalstīm obligātas saistības. Dalībvalstu tiesiskā atbildība par bankas operācijām ierobežojas valstu parakstītā kapitāla ietvaros (is limited to their subscription to capital) ". Ziemeļu Investīciju banka izveidota 1975. gadā uz piecu ziemeļvalstu līguma un statūtu pamata, kas izstrādāti visās piecās valodās, katrs no tekstiem ir autentisks un ar vienādu spēku. Viens no bankas mērķiem - "sekmēt ziemeļvalstu intereses" -, kā redzam, izteikts visai nenoteiktā formā. Taču tālāk intereses tiek precizētas kā pasākumi, kas nes labumu vismaz divām ziemeļvalstīm. Šis bija arī viens no noteikumiem jebkura projekta finansēšanai. NIB īpatnība ir tā, ka tās līgumā un statūtos neizšķirtus jautājumus var nodot Ziemeļvalstu Ministru Padomes izlemšanai, kurai ir arī tiesības papildināt NIB statūtus, kā tas noteikts līguma 2. pantā. Taču šādos gadījumos Ministru Padomes lēmumus var pieņemt tikai vienbalsīgi. Strīdu izšķiršanai speciāla tiesa nav noteikta. Tos izskata ANO Starptautiskā tiesa. Pēc NIB līguma 1. panta bankai ir pilnas juridiskas personas tiesības (full juridical personality), kas nozīmē tiesības slēgt līgumus, iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, un ierosināt lietu tiesā. Šādas tiesības pieder arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai saskaņā ar tās līguma 45. pantu un Starptautiskajai Finansu korporācijai ar tas līguma VI pantu. Arī trešo valstu tiesu pienākums ir atzīt šo starptautisko juridisko
ńźą÷ąņü šåōåšąņ
1 2 3 4 5 6 7 ... ļīńėåäķ’’
