Firmas Ljuvek cenas un cenu veidoshanas
- tas nozīmē palielināt pārdošanas daudzumu;
c) veidot pircējiem labvēlīgu attieksmi pret firmu Ljuvek, tās precēm, kvalitāti un cenām.
Apskatīsim faktorus, kuri ietekmē cenu veidošanos firmā Ljuvek. Tie ir:
- pieprasījums no cenas uz mūsu piedāvāto produkciju;
- orientācija uz noteiktu tirgus segmentu: ja pastāv orientācija uz slāni ar vidēju ieņēmumu apjomu, tad cenām jābūt vidējām, bet, ja mēs orientējamies uz auditoriju ar augstāku ieņēmumu līmeni, tad produkcijas kvalitātei un cenām jābūt atbilstoši augstākām);
- konkurentu cenas;
- pašizmaksa, ražošanas izmaksas;
- reklāmas izmaksas;
- dažreiz tiek ražotas ekskluzīvas preces un cenas uz šīm precēm ir augstākas nekā parastajos gadījumos;
- atkarībā no preču realizācijas kanālu veida. Ja prece ir realizēta caur dīlera tīklu, tad tā būs pārdota par dīlera cenām, ja prece tiek realizēta caur tirdzniecības aģentiem, tad cenā būs iekļauts tikai neliels uzcenojums (aģenta honorars);
- tirdzniecības zīmes popularitāte (ja pircējs labi pazīst tirdzniecības zīmi, tad viņam arī jāmksā par imidžu).
2. Firmas Ljuvek produkts un darbības tirgus raksturojums.
Firma Ljuvek nodarbojas ar drēbju ražošanu. Mēs cenšamies pārdot netikai preci (apģērbs), bet arī iespēju apmierināt savas vajadzības, savas vēlmes. Uzņēmums dara visu lai pircēji pievērstu uzmanību Ljuveka precēm, nevis konkurentu precēm, lai klients, pērkot firmas Ljuvek drēbes, pērk arī skaistumu, ērtību, komfortu, patīkamu lietu, kuru klients var izmantot, apmierinot savas vajadzības.
Firma Ljuvek ražo drēbes pārsvarā no naturāliem materiāliem, jo tie neizraisa alerģiskas reakcijas, tā ir ļoti ērta, komforta, tai piemīt tādas labas īpašības kā izturīgums, siltums. Kā ir zināms, pasaulē ir tendence izmantot tikai naturālus materiālus apģērba ražošanā, tāpēc lielākā daļa no firmas sortimenta ir izstrādājumi no kokvilnas, vilnas un linīm, tomēr uzņēmums arī ražo drēbes izmantojot sintētiskus materiālus.
Uzņēmuma dizaineri seko modes tendencēm un tāpēc bieži mainās sortiments, jo pagaidām firma nav sevišķi liela, uzņēmums ražo nelielas partijas.
Firma Ljuvek rūpējas par savu imidžu tirgū, tāpēc ražo preces tikai ar labu kvalitāti. Preces, ko uzņēmums piedāvā tirgū ir bez brāķa, pateicoties kavlitātes kontroles sistēmai, kura darbojas uzņēmumā. Preces kvalitāti vispirms pārbauda ceha meistars, bet pēc tam arī noliktavas kontrolieris.
Tā kā firmas Ljuvek apģērbs ir ražots pārsvarā no naturāliem materiāliem, vadoties pēc pedējām modes tendencēm, tam piemīt labs izskats un ļoti augsta kvalitāte. Tas viss iepriekš pateikts dara firmas Ljuvek drēbes tik populāras Latvijas tirgū, kā arī kaimiņvalstīs.
Firma Ljuvek darbojas monopolistiskās konkurences tirgū. To var raksturot sekojoši:
RādītājiMonopolistiskā konkurence1. Dalībnieku skaitsLatvijas drēbju ražošanas tirgū darbojas ap 20 firmas, kuras tāpat kā firma Ljuvek ražo apakšveļu, kā arī importētāji.
2. ProdukcijaLatvijas tirgū ir piedāvāts ļoti plašs apģērbju sortiments un produkti ir saistīti.
3. KonkurenceKatra firma cenšas parādīt savu produkciju, reklamējot produkcijas kvalitāti, produkcijas īpašības, materiālu no kura produkcija ir saražota u.t.l.
4. Tirgus mobilitāteLatvijas drēbes tirgū ir ļoti ierobežota mobilitāte
5. Iespēja ietekmēt cenuLatvijas apģerbu tirgū var diezgan viegli ietekmēt cenas, jo produkcija ir dažāda pēc savas kvalitātes un materiāliem.
6. Bāzes cenaLatvijas drēbes tirgū bāzes cena veidojas pa analoģisko preču grupām, jo katra firma ražo savu sortimentu, kas sadalīts pa noteiktām grupām.
7.Bāzes cenas koriģēšanaLatvijas apģerbu tirgū bāzes cenas koriģē pēc konkurētspējas līmeņa. Tas notiek tāpēc, ka tirgus nav sevišķi liels un tirgū pastāv ap 20 ražotāju-konkurentu.
8.Ekonomiskās analīzes priekšmetsLatvijas apģērbu tirgū ekonomiskās analīzes priekšmets ir pārdošanas cenas mainīšanas intervāls.
9.Valstiskuma regulēšanaLatvijas apģerbu tirgus nav valsts regulēšanas.
No iepriekš teikta var izdarīt secinājumu:
Ljuvek darbojas monopolistiskās konkurences tirgū: tirgū daudz pircēju un pārdevēju, kuri veic darījumus pamatojoties nevis uz vienu tirgus cenu, bet gan pamatojoties uz plašu cenu diapazonu. Plašu cenu diapazonu tirgū var noskaidrot sekojoši: drēbes ražotāji var piedāvāt pircējiem dažādas preces, kuras atšķiras viena no otras gan pēc kvalitātes, gan pēc īpašībām, gan pēc ārējā noformējuma utl. Pircēji redz starpību starp piedāvātām precēm un tāpēc ir gatavi maksāt par tām dažādas cenas.
3. Firmas Ljuvek pieprasījuma no cenas raksturojums un pieprasījuma elastība.
3.1. Ljuvek uzņēmuma produkcijas pieprasījums no cenas.
Jebkura firmas cena ir saistīta ar pieprasījumu uz firmas preci. Jo zemāka ir cena, jo augstāks ir pieprasījums un otrādi, jo augstāka ir cena, jo zemāks ir pieprasījums.
Kā jau es minēju, firmas Ljuvek ražotās preces ir ļoti pieprasītas tirgū. Pie tam ir jāatzīmē, ka pieprasījums pēc Ljuvek produkcijas aug. Tas viegli var noskaidrot ar to, ka cenas nav īpaši lielas, preces ražotas no dabīga materiāla un tām piemīt laba kvalitāte, kā arī pircēji ir nogurusi no importa preču kundzības ar vidējo, bet biežāk zemu kvalitāti.
Īpaša pieeja sortimenta veidošanai, augsta kvalitāte, bieža kolekciju apjaunošana, vidējais cenu līmenis izveidoja situāciju, ka firmas Ljuvek nosaukums tiks biežāk atgādināts Latvijas apģērbu ražošanas tirgū, arī klienti to iegaumēs un pieprasīs veikalos tieši firmas Ljuvek saražoto produkciju.
3.2. Firmas Ljuvek pieprasījuma elastība.
No teorijas ir zināms, ka pieprasījuma elastība ir mērs, kas raksturo viena mainīgā reakciju uz cita mainīgā izmaiņām. Pieprasījuma elastību raksturojam ar skaitli, kas rāda, par cik procentiem izmainīsies viens lielums, ja otrs lielums izmainīsies par vienu procentu.
Apskatīsim pieprasījuma elastību uz firmas Ljuvek piemēra.
Piemērs: Firma Ljuvek ražo viriešu vilnas bikses. Kāda modeļa cena palielinājās. Ja agrāk šo bikšu cena bija 28,00 Ls, tad tagad šis modelis maksā 32,00 Ls. Ražošanas apjoms arī izmainījās - tas samazinājās. Ja agrāk uzņēmums varēja pārdot 600 vienības mēnesī par cenu 28,00 Ls, tad tagad tikai 400 vienības par 32,00 Ls
D Q = (400-600): 600*100 = 33,3%
D P = (32,00 28,00): 28,00*100 = 14,3%
E = 33,3/14,3 = 2,3 - citiem vārdiem pieprasījums mainījies 2,3 reizes straujāk nekā mainas cena. Pieprasījums ir elastīgs, jo E= 2,3 > 1.
Firmām tirgū obligāti jāzin, vai pieprasījums uz firmas precēm ir elastīgs vai neelastīgs, lai koriģētu pēc iegūtiem datiem savu darbību tirgū. Zināšanas par pieprasījuma elastīgumu dod iespēju optimizēt uzņēmuma darbību, piemēram, no iepriekšaja piemēra ir acīm redzams, ka cenu paaugstināšana no 28,00 Ls līdz 32,00 Ls izraisīja kopēju ieņēmumu samazināšanu no 16800 Ls (28,00*600) līdz 12800 Ls (32,00*400), kas protams nav izdevīgs.
Pieprasījums uz kādu preci tirgū nosaka maksimālu cenu, kuru firma var prasīt par šo preci. Minimālo cenu nosaka firmas izmaksas.
ńźą÷ąņü šåōåšąņ
1 2 3 4 5
