Bankovskoe delo



Latvijas Universitates Ekonomikas un vadibas fakultate Finansu un kredita katedra

Referats

Naudas un banku sistema Centrala Banka

Riga 1998

SATURS

Ievads 3 1. Banku sistemas elementi un to analize 4 1.1 Centrala banka 4 1.2 Komercbankas 5 1.3 Specialas un investiciju bankas un parejas kreditiestades 6 2. Latvijas banka 7 2.1 Latvijas Bankas vesture 7 2.2 Latvijas bankas struktura 8 Secinajumi un priekslikumi 10 Izmantotas literaturas saraksts 11 Pielikums 12

Ievads

Centralai bankai valsti ir nozimigaka vieta banku sistema. Centrala banka ir galvenais posms banku sistema, un ta ar dazadu monetaro politiku instrumentiem regule naudas apgrozibu valsti.

Pec neatkaribas atgusanas 1991. gada Latvija tika uzsaktas reformas, lai valsti izveidotu tirgus ekonomiku. Stabilizacijas un strukturalo reformu programmas ietvera strauju cenu liberalizaciju, subsidiju atcelsanu, finansu disciplinas pastiprinasanu un liberalas tirdzniecibas un maksajumu sistemas izveidosanu. Jau pasos reformu procesa pirmsakumos Latvija tika ieviesta nacionala valuta, tadejadi Latvijas Bankai radot iespeju istenot neatkarigu monetaro politiku. Latvijas Bankai ir nacionalas valutas emisijas monopoltiesibas. Veidojot un istenojot monetaro politiku, Latvijas Banka ir juridiski un faktiski neatkariga.

1997. gada bankas sagatavoja finansu parskatus saskana ar Starptautiskajiem gramatvedibas standartiem un tos parbaudija starptautiskas auditorfirmas. 1997. gada banku sektora kopejais kapitals un rezerves palielinajas par 21%, kopejie aktivi - par 17% un noguldijumi - par 28%.

Si referata merkis ir petit un analizet Latvijas Banku, tas butibu, nozimi valsts ekonomika, apskatit banku sistemu kopuma, novertet un izteikts secinajumus par Latvijas Banku.

Lai sasniegtu referata izvirzitos merkus ir svarigi risinat sekojosus uzdevumus: 1) paradit bankas sistemu un tas elementus; 2) atspogulot Latvijas Bankas vesturisko attistibu, tas strukturu; 3) aplukot un izpetit Latvijas Bankas tagadejo darbibu un darbibas merkus.

Problemu petisanai galvenokart izmantota Latvijas Bankas izdales materialus par bankas ekonomiskajiem raditajiem.

Petisanas periods ietver posmu no 1991.gada lidz 1998.gada vidum, bet apskatot Latvijas Bankas vesturisko attistibu tas sniedzas lidz 1918. gadam.

Referata ir izmantoti LR - likumi, kas ir saistiti ar bankam, autoru speciala ekonomikas literatura, ka ari statistiskie izdevumi. 1. Banku sistemas elementi un to analize

Lai varetu izprast ka centrala banka valsti regule ekonomiku, istenojot naudas un kredita politiku, jaapluko un jaanalize visa banku sistema kopuma. Banku sistema ir ar likumu noteikts banku un kreditiestazu kopums, kas darbojas noteikta sakariba. Pasaule plasi izplatita ir divpakapju banku sistema.

1.1 attels

1.1 attels. Banku sistemas uzbuve.

1.1 Centrala banka

Katras valsts banku sistemas galvenais un centralais posms ir centrala banka. Vairuma valstu ta ir neatkariga banka, kas ir likumdeveja parzina. Tai ir monopoltiesibas izlaist naudu apgroziba un regulet tas kustibu valsti. Centralas bankas funkcijas ir sadas [5, 86]: 1. naudas emisija un naudas apgrozibas regulesana; 2. valsts kasiera funkcija; 3. banku bankas funkcija; 4. ekonomikas regulesana ar naudas un kredita metodem. Naudas emisijas un naudas apgrozibas regulesana ir senaka un viena no svarigakajam centralo banku funkcijam. Likums nosaka, ka centralai bankai ir monopoltiesibas izlaist naudu apgroziba. Dazas valstis ir saglabajies otrs emisijas centrs, t.i., Finansu ministrija, kas izlaiz valsts kases zimes. Centralaja banka ir atverti centralo un vietejo valsts parvaldes organu, ka ari valsts kases tekosie konti brivo naudas lidzeklu glabasanai. Ta veic visas operacijas, kas ir saistitas ar valsts lidzeklu sanemsanu, izlietosanu un glabasanu. Centrala banka veic ari visas operacijas, kas ir saistitas ar valsts vertspapiriem, pieskir valstij kreditus. Centrala banka neapkalpo uznemumus un fiziskas personas, bet tas klienti ir komercbankas un citas kreditiestades, tapec ari centralo banku deve par “banku banku”. Komercbankas un kreditiestades centralaja banka glaba savas rezerves, kuras ir obligatas un noteiktas ar likumu. Centrala banka izsniedz ari aizdevumus komercbankam un kreditiestadem. Ekonomikas regulesana ar naudas un kredita metodem ir pasakumu kopums, kuru istenojot centrala banka izmaina naudas daudzumu apgroziba, banku kredita lielumu, procentu likmes un citus naudas apgrozibas un aizdevumu kapitala tirgus raditajus. Naudas un kredita politikas virzieni ir sadi [5, 88]: 1. kredita ekspansija jeb kredita palielinasana; 2. kredita restrikcija jeb kredita sasaurinasana.

1.2 Komercbankas

Komercbankas banku sistema ir galvenais posms. Tam ir visplasakais iestazu tikls, tas apkalpo visdazadakos klientus un tajas koncentrejas vislielakais kapitals. Komercbankas ir finansu iestades, kas darbojas ka starpnieks starp uzkrajejiem un aiznemejiem. Tas pienem depozitus no fiziskam un juridiska personam, tad izmanto sos depozitus, lai pieskirtu aizdevumus citam fiziskam un juridiska personam. Komercbankas operacijas dalas 3 lielas grupas [ 5, 92]: 1. pasivas; 2. aktivas; 3. komisijas. Veicot pasivas operacijas, komercbankas mobilize un uzkraj brivas naudas kapitalus. Pasivas operacijas rezultata veidojas bankas resursi jeb pasivi. Pasivus veido bankas pasa kapitals - dibinasanas pamatkapitals, rezerves kapitals un nesadalita pelna. Otra pasivu grupa ir noguldijumi. Noguldijumi var but terminnoguldijumi un pieprasijuma noguldijumi. Banka savus resursus var veidot iegadajoties no citam bankam lidzeklus ka ari pardodot vertspapirus ar nosacijumu, ka tos atpirks. Pasivo operaciju rezultata mobilizetos naudas lidzeklus banka iegulda dazados pasakumos ar merki gut pelnu. Komercbankas izsniedz kreditus par augstakiem procentiem neka par piesaistitajiem lidzekliem ir jamaksa. Aktivajam operacijam vel pieder investesana kapitalieguldijumos un naudas lidzeklu izvietosana vertspapiros. Komisijas operacijas banka veic klienta uzdevuma, sanemot par to noteiktu atlidzibu. Latvija komercbankas un parejas kreditiestades regule 1995. gada 5. oktobri pienemtais " Kreditiestazu likums", ka ari likumi - "Par uznemejdarbibu", "Par akciju sabiedribam", "Par vertspapiriem" u.c likumi un normativie akti. Saskana ar likuma "Par Latvijas Banku" 10. pantu Latvijas Banka veic banku un parejo kreditiestazu darbibas uzraudzibu un reviziju. So funkciju veiksanai Latvijas Banka ir izveidota Kreditiestazu uzraudzibas parvalde, kuras kompetence ietilpst kreditiestazu licencesana (Licencesanas dala, Juridiska dala), uzraudziba (Uzraudzibas dala), ka ari aktiva lidzdaliba banku darbibu regulejoso likumdosanas aktu izstrade un Latvijas Bankas normativo noteikumu sagatavosana (Metodikas un analitiska

скачать реферат
1 2 3
AUD 45,0116 +0    AZN 34,4734 +0    AMD 12,0923 +0   
BYN 28,9845 +0    BGN 35,5140 +0    BRL 17,7366 +0   
HUF 22,1123 +0    KRW 53,9181 +0    HKD 75,1503 +0   
DKK 93,3002 +0    USD 58,7082 +0    EUR 69,4048 +0   
INR 91,2858 +0    KZT 17,5264 +0    CAD 45,7585 +0   
KGS 84,2298 +0    CNY 88,8361 +0    MDL 34,1327 +0   
TMT 16,7968 +0    NOK 70,4628 +0    PLN 16,4573 +0   
RON 14,9934 +0    XDR 82,7674 +0    SGD 43,5747 +0   
TJS 66,5249 +0    TRY 15,3566 +0    UZS 72,5509 +0   
UAH 21,4342 +0    GBP 78,8745 +0    CZK 27,0507 +0   
SEK 69,8201 +0    CHF 59,5720 +0    ZAR 43,6288 +0   
JPY 52,0855 +0   
Рефераты / Банковское дело /